Vicipaedia:De orthographia/ltg

Tys ir vacuoku lopys tulkuojums latgaļu volūdā. Vyspuoreigu informaceju par Vikipedejis redigiešonu var atrast lopā Vicipaedia:De recensendo.

Redigiešonys i Stila Rūkysgruomota

Salvete usores!

Rokstu raksteišona Vikipedejai ir cīši vīnkuorša. Sekojit saitei sovā volūdā, lai sajimtu vyspuoreigu info par montiešonu i stilu.

• The Style and How-to Directory of the English Wikipedia.
• Das Wikipedia-Handbuch der deutschsprachigen Wikipedia
• Les Wikipédia:FAQ de Wikipedia en français
• El FAQ de Wikipedia en Español

Piec tam atsagrīz i apsaver koč kū drupeit konkretuoku:

Latiņu Vicipaedia Ceļš

Tuoļuok ir vadlineju saroksts, kas paradzāts, kab pīškiertu latiņu Vikipedejai kūpeigu seju.

Pareizraksteiba

Nalītoj burtus J i j!

Pamatums: Myusu dīnu burti J i j senejuos Rūmys klasiskajā laikmatā nabeja latiņu alfabeta sastuovdaļa. Koč ari myusu dīnuos tuos teik plaši lītuotys, latiņu Vikipedeja nav. Nu vīnys pusis, taidā veidā teik samazynuota pareizraksteibys klaidu īspiejameiba. I nu ūtrys pusis, konsekventa lītuošona voi "izsyutejums" ir svareigs rokstu nūsaukumim, partū ka J i j nalītuošona cīši atvīgloj rokstu mekliešonu. Cytaiž kotram taidam rokstam byutu juoizveidoj puorvierzeišonys roksts, kab aptvertu dažaidūs pareizraksteibys variantus: pīmārs Ursa Major <-> Ursa Maior.

Cylvāku uzvuordi ir izjāmums. Uzvuordūs var lītuot burtu J, par pīmāru, Džonsons.

Lītojit burtus U, u i V, v!

Pamatums: Koč burti U i u ari nav klasiski, tūs parosti škir latiņu Vikipedejā. Tys ir deļtuo, ka tys ir izplateits lītuojums senejūs autoru i cytu gruomotu izdavumūs, kū lītoj myusu školuos, par pīmāru, "Vīloka latiņu volūda" voi "Kembridžys latiņu volūdys kurss". Tik roksti verbums vītā uerbums voi verbvm. Vīneigais izjāmums nu ituo nūsacejuma ir vuordi, kas sastuov piļneibā nu lelūs burtu, seviški citatu, pīmārs DIS DEABVSQVE.

Izasorguot nu ligaturu izmontuošonys, kai Æ i æ voi Œ i œ

Pamatums: Koč ari ligaturys plaši pasaruoda rūmīšu epigrafejā (uzrokstūs) i paleografejā (rūkrokstūs), tuos myusu dīnu pylnteksta mekliešonu padora daudz gryušuoku voi pat naīspiejamu; tik myusu īsacejums ir nu tūs izavaireit. Kuorteigs škārsteikla puorlyuks ļaus pīlāguot teksta atveiduošonu, kab izmontuotu ligaturys, ka gribit.

Stila Rūkysgruomota

Skaitļu lītuošona

• Daudzumi:
  • Mozi skaitli: izrokstit tūs uorā, pīmārs decem libri tuo vītā 10 libri. Skaiti rokstu Numerus, kab dabuotu vaira informacejis par rūmīšu skaitlim.
  • Leli skaitli: izmontuot arabu skaitļus, ka latiņu volūdys ekvivalents (voi nu rūmīšu cypari, voi vuordim) palīk puoruok naīcīteigs, pīmārs 20000.
• Laiks:
  • Gods tikai pyrms Kristus:
    • 44 a.C.n.
    • [[44 a.C.n.]]
  • Gods tikai piec Kristus:
    • 44
    • [[44]]
  • Piļneigs datums pyrms Kristus:
    • 23 Septembris 63 a.C.n.
    • [[23 Septembris]] [[63 a.C.n.]]
    • Nota bene: lītoj mieneša genitivu!
  • Piļneigs datums piec Kristus:
    • 7 Aprilis 1971
    • [[7 Aprilis]] [[1971]]
  • Godu diapazons ar gon pyrms/piec Kristus datumim:
    • 63 a.C.n.–14 p.C.n.
    • [[63 a.C.n.]]–[[14|14 p.C.n.]]
    • Nota bene: nikod nalītoj pieckristīšu datumus kai [[14 p.C.n.]]
    • Nota bene: izmontuot en-streipi "–" (&ndash;) storp diapazona elementim vīnkuoršys defisis "-" vītā!
  • Godu diapazons (tikai pyrmskrista datumi):
    • 149 a.C.n.–146 a.C.n.
    • [[149 a.C.n.]]–[[146 a.C.n.]]
  • Godu diapazons (tikai pieckrista datumi):
    • 1618–1648
    • [[1618]]–[[1648]]
  • Godu symts pyrms Kristus:
    • saeculum 1 a.C.n.
    • [[saeculum 1 a.C.n.]]
  • Godu symts piec Kristus:
    • saeculum 1
    • [[saeculum 1]]
  • Tradicionalī godi (ka gribīs):
    • 234 ab urbe condita or 234 a.U.c.
    • Nikaidys hipersaitis, kai mums vajadzātu izmontuot augšuok pīmynātūs formatus, kab sasaisteitu ar attīceigajim goda-rokstim

Pamatums: Ir īspiejami vairuoki veidi, kai attāluot datumus. 100 doc#1338 Patīsi rūmīšu veids, kai tū dareit, ir īspējams, bet gon naīcīteigs, gon naskaists: Catūrtdīne 2004. goda 18. marts kļyutu par DIES IOVIS A.D. XV KAL. APR. MMDCCLVII A.U.C. (Juliana kalendars, numeraceja ab urbe condita). Skatīt itū sātys lopu par lelu konversejis reiku datumim i skaitlim.

• Daļskaitļa daļskaitlis: izmontoj "." kai aiz komata punkts "," vītā.